EMILIE projektu koordinē Eiropas un starptautiskās politikas grieķu fonds (Hellenic Foundation for European and Foreign Policy), Grieķija. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar sekojošiem partneriem:

• Etnisko un pilsonības pētījumu centrs (Centre for the Study of Ethnicity and Citizenship), Bristoles universitāte, Lielbritānija;
• Valsts Demogrāfisko pētījumu institūts (National Institute of Demographic Studies), Francija;
• Viadrinas universitātes Kultūras studiju departaments (Faculty o Cultural Studies, European University Viadrina), Vācija
• Ljēžas universitātes Etnisko un migrācijas studiju centrs (Centre for Ethnic and Migration Studies – CEDEM), Beļģija;
• Pompeu Fabras universitātes Politisko un sociālo zinātņu departments (Department of Political and Social Sciences, Universitat Pompeu Fabra), Spānija;
• Latvijas Cilvēktiesību centrs (Latvian Centre for Human Rights), Latvija;
• Orhūsas universitātes žurnālistikas studiju centrs (Centre for University Studies in Journalism, University of Aarhus), Dānija;
• Starptautisko attiecību centrs (Centre for International Relations), Polija.

Projekta finansējums: Eiropas Kopienas Pētījumu ģenerāldirektorāts.

Projekta norises laiks: 2006. gada 1.jūlijs – 2009. gada 1.jūlijs.

Projekta galvenie mērķi:

• Izpētīt izaicinājumus un to risināšanas veidus dažādās Eiropas valstīs;
• Salīdzināt valstu pieredzes, politikas un vērtību diskursus;
• Nodibināt tiešus sakarus ar politikas veidotājiem un pilsonisko sabiedrību, lai atspoguļotu atbilstošas politiskās reakcijas un tās vērtības, kas ir šo politiku pamatā;
• Sniegt politiskas rekomendācijas nacionālā un ES līmenī par migrācijas izraisītiem tiesiskiem, politiskiem un ar izglītības jomu saistītiem izaicinājumiem.

EMILIE projekta ietvaros tiek pētīti ar migrācijas procesiem saistītās daudzveidības radītie izaicinājumi trīs galvenajās jomās: izglītība, diskriminācija darba vietā, kā arī vēlēšanu tiesības un pilsoniskā līdzdalība. Projektam ir piecas galvenās izpētes fāzes:

• migrācijas procesu analīze visās projekta dalībvalstīs;
• esošo publisko debašu par integrāciju un multikulturālismu izvērtējums;
• trīs gadījumu izpēte (case studies) par situāciju konkrētajā valstī sagatavošana, vēršot uzmanību uz:(a) izaicinājumiem izglītības jomā, ko rada migrācijas veicinātā daudzveidība, ieskaitot multikulturālu izglītību un konfesiju skolas; (b) juridiskiem izaicinājumiem, īpaši fokusējoties uz aizsardzību pret diskrimināciju darba vietās; (c) politiskiem izaicinājumiem, īpašu uzmanību vēršot uz vēlēšanu tiesībām un pilsonisko līdzdalību;
• nacionālo gadījumu izpētes (case studies) rezultātu savstarpējā integrēšana, analizējot atšķirīgos izaicinājumus un to risinājumu veidus katrā valstī;
• galveno vērtību diskursu un pamanīto vērtību konfliktu salīdzināšana starp valstīm, daudzveidības integrācijas Eiropas dimensiju (vērtību diskursu, saspīlējuma punktu, labāko prakšu) identifikācija un empīriski pamatota, Eiropas pieredzei atbilstoša teorētiskā multikulturālisma modeļa izstrāde.