Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, - diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.

Piemēram: līdzīgu darbu dara sieviete un vīrietis, taču sievietei darba devējs maksā mazāku algu. Iespējams, ka šajā gadījumā darba devēja atšķirīgā attieksme ir pamatota, jo sieviete veic mazāku darba apjomu. Taču iespējams arī, ka atšķirīgā attieksme ir nepamatota, jo tai nav nekāda objektīva attaisnojuma, līdz ar to sieviete ir diskriminēta. 

Tiešā diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā pret kādu personu izturas sliktāk nekā pret citu personu tieši kāda aizliegtā pamata (piem., dzimuma) dēļ.

Piemērs: Darba devējs, kurš sludinājumā norāda, ka pieteikties darbā aicināti cilvēki līdz 25 gadiem, pārkāpj diskriminācijas aizliegumu; vai publiski pieejamā pasākumā (piem., klubā) atsakās apkalpot čigānu tautības apmeklētājus.

Netiešā diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai kāda diskriminācijas pamata dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Piemērs: Apsardzes firmā tiek aicināti darbā fiziski sagatavoti cilvēki, ar apsardzes sertifikātu un ne īsāki par 1,75 m. Šāda it kā neitrāla prasība par vēlamo augumu no pretendentu loka var izslēgt, piemēram, atsevišķu etnisko grupu pārstāvjus. 

Personas aizskaršana ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem (dzimums, vecums utt.) un kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana.

Piemērs: melnādainam vīrietim uz galda nepārtraukti tiek likti banāni vai zīmītes ar tekstu “Brauc uz Āfriku!”. Tiek stāstītas anekdotes par blondīnēm vai ebrejiem.

Norādījums vai aicinājums diskriminēt ir diskriminācijas veids, kas konstatējams gadījumos, kad tiek dots norādījums citai personai diskriminēt kādu personu, pamatojoties uz aizliegto pamatu.

Piemērs: Piesakot darba vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrai, darba devējs izsaka vēlmes pēc potenciālo kandidātu dzimuma, vecuma vai tautības. Uzņēmuma vadītājs liek nodaļas vadītājam diskriminēt kādu darbinieku. Par šādu nodarījumu soda abus – gan to, kas lika diskriminēt, gan to, kas diskriminēja.

Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas – reaģējot uz sūdzību par diskrimināciju, tiesvedības procesu vai citas personas, kura vērsusies pret diskrimināciju, atbalstīšanu. Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka persona pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

Multiplā diskriminācija ir gadījumā, kur persona tiek nostādīta sliktākā situācijā vairāku diskriminācijas pazīmju dēļ.

Piemērs: Sliktāka iespēja atrast darbu varētu būt sievietei pirmspensijas vecumā nekā gados jaunākam vīrietim. Šajā situācijā sievieti sliktākā situācijā nostāda ne tikai dzimums, bet arī vecums.