4. pants. Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju

(1) Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus.

(3) Norāde par attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību valsts izsniegtajos personas dokumentos netiek fiksēta.

(4) Valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aizliegts no saviem darbiniekiem un citām personām prasīt ziņas par viņu attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību.

18. pants. Reliģisko organizāciju darbības izbeigšana

(1) Ja reliģiskā organizācija pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi un likumus, tās darbību var izbeigt tiesa.

(2) Ja reliģiskā organizācija pārkāpj likumus, Reliģisko lietu pārvalde rakstveidā brīdina attiecīgās organizācijas vadītāju un pieprasa izbeigt nelikumīgo darbību.

(3) Tiesības ierosināt tiesā jautājumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu ir:

1) ģenerālprokuroram;

2) Reliģisko lietu pārvaldes priekšniekam.

(4) Tiesa var izbeigt reliģiskās organizācijas darbību, ja tā:

1) sludina reliģiskās neiecietības vai naida idejas;

2) neievēro pati vai aicina citus neievērot likumu;

3) pārkāpj vai neievēro reliģiskās organizācijas statūtus (satversmi, nolikumu);

4) ar savu darbību (mācību) apdraud valsts drošību, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību.

(5) Tiesas nolēmumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(6) Reliģisko lietu pārvalde, pamatojoties uz tiesas nolēmumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu, septiņu dienu laikā izslēdz šo organizāciju no reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra.